Grēta Tūnberga arestēta Hāgas protesta laikā, aicinot rīkoties
Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga bija starp protestētāju grupu, kas otrdien tika arestēta Hāgā, Nīderlandē. Tūnberga un vairāk nekā 100 citu demonstrantu bloķēja ieeju ēkā, kurā notika Eiropas Savienības ministru sanāksmes. Aktīvisti apsēdās ēkas priekšā, atsakoties doties prom, kad policija lika viņiem atbrīvot teritoriju. Tūnberga ir kļuvusi ievērojama, vadot skolu streiku kustību, pieprasot no vadītājiem drosmīgu rīcību klimata pārmaiņu jomā.
Protestētāji aicināja ES līderus veikt steidzamus pasākumus klimata pārmaiņu jomā, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1.5 grādiem pēc Celsija. Kā noteikts Parīzes nolīgumā. Viņi nesa banerus ar tādiem ziņojumiem kā “Māja deg” un “Jūs nomirsit no vecuma, mēs nomirsim no klimata pārmaiņām”. Pēc vairāk nekā stundu ilgas atteikuma pavēles izklīst, policija ievācās un aizturēja vairāk nekā 100 aktīvistus. Tostarp 19 gadus vecā Grēta Tūnberga. Visi tika turēti īsu laiku pirms atbrīvošanas.
Prasības, kas noveda pie arestiem
Šī nav pirmā reize, kad Grēta Tūnberga piedalās pilsoniskajā nepaklausībā klimata labā. 2019. gadā viņa vadīja iknedēļas skolas streiku pie Zviedrijas parlamenta ēkas. Aicinot valsti veikt vērienīgākus pasākumus klimata jomā. Kopš tā laika viņa ir uzrunājusi Apvienoto Nāciju Organizāciju un pulcējusi miljoniem jauniešu visā pasaulē, lai pieprasītu viņu nākotni. Netiek tirgots pret fosilo kurināmo un bezdarbību. Tūnbergs uzskata, ka nevardarbīgi protesti ir nepieciešami, lai veicinātu nepieciešamo transformāciju.
Aresti notiek, jo klimata zinātnieki brīdina, ka globālajām emisijām ir jāsasniedz maksimums šajā desmitgadē, un līdz 2030. gadam tās jāsamazina uz pusi, lai būtu iespēja ierobežot sasilšanu līdz 1.5 C. Grēta Tūnberga un citi aktīvisti, visticamāk, turpinās virzīt uz politiku, kas atbilstu straujajai pārejai no fosilā kurināmā, ko zinātne uzskata par nepieciešamu. Tas, kā valdības reaģē uz šīm prasībām, varētu noteikt, vai var novērst bīstamu sasilšanas līmeni.
