Atbalsts Ukrainai — veidi, kā palīdzēt valstij, kurai tas nepieciešams
Ir vairāki veidi, kā to izdarīt atbalstot Ukrainu cilvēkiem. Ekonomiskā palīdzība, humānā palīdzība un politiskais atbalsts ir tikai daži no tiem. Uzziniet vairāk par tiem šeit.
Ekonomiskā palīdzība
Pēc Krievijas iebrukuma Ukraina, ASV un to sabiedrotie ir ieguldījuši miljardu dolāru humānās palīdzības un militārās palīdzības sniegšanai. Taču svarīgi ir arī apspriest ekonomisko palīdzību Ukrainai. Mērķim vajadzētu būt valsts atjaunošanai un integrācijai ES.
Ekonomiskā palīdzība ir jāstrukturē tā, lai mudinātu ukraiņus uzņemties atbildību par savu atjaunošanu. Donoriem arī jākoordinē sava palīdzība un jāuzrauga tās īstenošana.
Starptautiskajai palīdzībai jābūt mērķtiecīgai un jāplāno tā, lai tā virzītos no humānās palīdzības līdz ekonomikas atveseļošanai. Tas arī būtu jāpārvalda pārredzami un atbildīgi.
Jūnijā Pasaules Banka lēsa, ka valsts atjaunošanas vajadzības sasniegs 349 miljardus dolāru. Līdz septembrim banka noteica trīs galvenos resursu pārskaitīšanas veidus no ārvalstīm.
Vairākas institūcijas ir ierosinājušas sniegt ieguldījumu pēckara atjaunošanā Ukrainā. To skaitā ir Eiropas Komisija, kas ir izstrādājusi priekšlikumu par 18 miljardu eiro aizdevumiem Ukrainai 2023. gadā.
G7 ir apņēmusies sniegt atbalstu Kijevai 29.6 miljardu dolāru apmērā. Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu Vācijas Māršala fonds (GMF) septembrī publicēja rakstu "Ukrainas atveseļošanās plānošana Māršala plāna garā".
Citi donori ir snieguši ārkārtas palīdzību Ukraina. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir izmaksājis divas ārkārtas finanšu kārtas atbalstot Ukrainu.
SVF arī izveidoja "administrētu kontu" donorvalstīm, lai novirzītu palīdzību Ukrainai.
Atbalstīt Ukrainas humāno palīdzību
Miljoniem cilvēku Ukrainā ir vajadzīga humānā palīdzība. Valstī notiekošais konflikts ir radījis nepārvaramas ciešanas un iznīcību. Tiek lēsts, ka līdz 15. gadam ārkārtas palīdzība ir nepieciešama vairāk nekā 2022 miljoniem cilvēku.
Reaģējot uz humanitāro krīzi, Apvienoto Nāciju Organizācija ir nākusi klajā ar ārkārtas aicinājumu, pieprasot 1.7 miljardus dolāru, lai apmierinātu steidzamas vajadzības. Šīs vajadzības ietver pārtiku, ūdeni, pajumti, veselības aprūpi un aizsardzību atbalstot Ukrainu.
Starptautiskās Sarkanā Krusta organizācijas ir nodrošinājušas skaidru naudu, ūdeni un sanitārijas pakalpojumus miljoniem pārvietoto un bezpajumtnieku Ukrainā. Sarkanais Krusts arī strādā, lai aizsargātu sievietes un bērnus no vardarbības.
Turklāt Amerikas Sarkanais Krusts ir ieguldījis vairāk nekā 40 miljonus dolāru IFRC centienos sniegt palīdzību tiem, kurus skāris karš Ukrainā.
Citas humānās palīdzības aģentūras, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF), ir gatavas sniegt atbalstu visneaizsargātākajiem.
Neskatoties uz starptautiskās sabiedrības centieniem atbalstīt Ukrainu, bažas rada daudzas. Daži no galvenajiem ir saistīti ar korupciju.
Donoriem ir jāstrādā, lai stiprinātu Ukrainas valsts sektoru, un humānās palīdzības sniegšana jānodod Ukrainas organizāciju rokās.
Jauns ziņojums liecina, ka ukraiņu skaits, kuriem nepieciešama humānā palīdzība, ir daudz lielāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Tas arī norāda, ka ārvalstu humānās palīdzības grupas ir pārņēmušas kontroli pār palīdzības ekonomiku un palielina savu darbinieku skaitu.
Politiskais atbalsts
Jautājums par Rietumu atbalsta samazināšanos Ukrainai ir dominējis politiskajās diskusijās Vašingtonā, DC un visās ASV.
Nesenā Čikāgas Globālo lietu padomes veiktajā amerikāņu aptaujā atklājās, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no viņiem atbalsta nepārtrauktu palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tā ir ievērojama statistika, ņemot vērā kara ilgumu un konflikta vecumu.
Kamēr jautājums par nīkuļojošo Rietumu atbalstot Ukrainu aptauju veicējus ir noslogojuši, daži nesenie paziņojumi liecina par plaisām vienprātībā.
Viens no intriģējošākajiem bija Pārstāvju palātas minoritātes līdera Kevina Makartija paziņojums, ka "tas nav bezmaksas tukšs čeks" Kijevai. Pēc tam viņš paziņoja, ka šāds atbalsts beigsies ar republikāņu vadīto kongresu.
Iespējams, ka nepaiet ilgs laiks, kad republikāņu vadīts kongress būs atbildīgs. Ja tā notiks, eiropiešiem būs jābūt gataviem pastiprinātam Vašingtonas spiedienam.
Tas, vai šis spiediens tiks vērsts uz Ukrainu, joprojām ir redzams. Taču eiropieši nevar atļauties aizmirst par situāciju Ukraina.
Eiropas Savienībai patiešām ir daudz ekonomisko un humanitāro spēju, ko var izmantot, lai kompensētu daļu no ASV militārā atbalsta ietekmes. Tomēr vēl nav skaidrs, kā eiropieši reaģēs, ja Putins sāks ofensīvu pret Ukrainu.
Ja vēlaties palīdzēt Ukrainai, varat noklikšķināt šeit.
Jums var patikt arī: Ukrainas vēsture. Noklikšķiniet lasīšanai lūdzu.
