Apvienotā Karaliste izstājas no Enerģētikas hartas līguma pakta apstājusies sarunu laikā
Enerģētikas hartas līgums ir zaudējis vēl vienu dalībvalsti, jo Apvienotā Karaliste paziņoja par izstāšanos no strīdīgā līguma. Francija, Vācija un citas ES valstis iepriekš bija veikušas līdzīgas darbības neveiksmīgās sarunās par novecojošā darījuma atjaunināšanu.
Enerģētikas hartas līgums tika izveidots 1998. gadā, lai aizsargātu pārrobežu ieguldījumus enerģētikā. Taču pēdējos gados vairāki parakstītāji ir saskārušies ar dārgām juridiskām cīņām, kas izriet no politikas, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā un veicināt videi nekaitīgākas iespējas.
Klimata krīzei pastiprinoties, daudzas valstis vēlas, lai Enerģētikas hartas līgums tiktu pārskatīts, lai labāk pielāgotos zema oglekļa satura tehnoloģijām. Tomēr sarunas starp biedriem gadiem ilgi ir nonākušas strupceļā. "Sarunas ir apstājušās, un saprātīga atjaunošana šķiet arvien mazāk ticama," skaidroja Apvienotās Karalistes valdības ministrs.
Ir pienācis laiks atjaunināt
Tā vietā, lai paliktu piesaistīti novecojušiem noteikumiem, Lielbritānija un citas ES valstis ir izvēlējušās izstāties no līguma. Klimata bezpeļņas organizācija aicināja masveidā izstāties no ES, apgalvojot, ka pašreizējā sistēma varētu sodīt valstis par vērienīgu klimata politiku. Vairāki desmiti valstu joprojām norāda sevi kā parakstītājas līguma tīmekļa vietnē, taču šķiet, ka temps attālinās no parakstītā pakta.
Paziņojot par savu aiziešanu, Apvienotās Karalistes valdība sacīja, ka palikšana Enerģētikas hartas līgumā "neatbalstīs mūsu pāreju uz tīrāku, lētāku enerģiju". Vairākas ES valstis, kas izstājas, norāda, ka modernizācija ir steidzama, ja nolīgums cer palikt spēkā arī globālās pārejas uz atjaunojamiem resursiem laikā. Tas, vai citi dalībnieki var vienoties, lai pārskatītu novecojušus aizsardzības veidus un veicinātu zemas oglekļa emisijas attīstību, vēl ir redzams.
